Baltkrievijas Prezidenta Vēlēšanas: Rituālā Uzvara
svētdien Baltkrievijā notiks prezidenta vēlēšanas, kurās reāla konkurētspēja netiek pieļauta. Aleksandra Lukašenko, kas ir pie varas jau vairāk nekā 30 gadus, gaida savu septīto pilnvaru termiņu.
2020. gada vēlēšanas tika sagaidītas ar masu protestu viļņu, kas tika aski apspiesti. Šoreiz, opozīcijas kustība ir apspiesta, tās līderi apcietināti vai padzīti trimdā, tādēļ masu protesti nav gaidāmi. Lukašenko režīms ir kļuvis arvien vairāk atkarīgs no Krievijas atbalsta, kas ir vēl jo svarīgāks kontekstā ar Krievijas un Ukrainas kara iznākumu.
Kopš 2022.gada Baltkrievijas ārpolitikā ir vērojami ievērojami turbulences.Vairums demokrātisko rietumvalstu pieņēma lēmumu neatzīt 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus un praktiski pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Lukašenko vadīto valsti. Eiropas Savienība un ASV pieņēma sankcijas pret atsevišķām personām par iesaisti vēlēšanu viltošanā.
Rezultātā Lukašenko režīma ārpolitiskās izvēles kļuvušas daudz ierobežotākas. Tomēr, no vienas puses, režīms saglabājis varu pār ”oficiālajām” ārpolitikas institūcijām un spēj īstenot politiku, ko atzīst Lukašenko režīmam draudzīgās valstis. No otras puses,Baltkrievijas demokrātiskie spēki,Svjatlanas Cihanouskas vadībā,ir kļuvuši par alternatīvu Baltkrievijas ārpolitikas spēku.Tie apelē, pie fakta, ka tieši baltkrievu demokrātiskie spēki, kas ir guvuši patvērumu ārpus Baltkrievijas robežām, ir patiesā leģitīmā vara ar tiesībām pārstāvēt Baltkrievijas intereses.
Baltkrievija šobrīd atrodas aiz slēgtām durvīm, kur politiskā dzīve ir pilnībā kontrolējama Lukašenko režīma rokās. Kopš 2020.gada vēlēšanām, kas tika uzskatītas par viltotām, valstī ir ieviests pilnīgs apspiešana režīms, kur jebkādas alternatīvas viedokļa izpausmes tiek apklusinātas. Šo situāciju aprakstot, baltkrievu politologs Artjoms Šraibmans saka: “Politiskā situācija Baltkrievijā vislabāk ir raksturojama kā ļoti apspiesta vide, norobežota no jebkādas politiskās opozīcijas vai pilsoniskās sabiedrības un vēl jo vairāk – no jebkādām protesta izpausmēm. Un tā ir būtiskākā pārmaiņa kopš pēdējām baltkrievijas vēlēšanām 2020. gadā. Mēs vairs neredzam pat kosmētisku plurālismu, kas būtu palicis prezidenta vēlēšanu procesā.”
Šraibmans norāda, ka vēlēšanas Baltkrievijā vairs nav uzskatāmas kā daļa no politikas, bet gan vienkārši birokrātisks rituāls, līdzīgi kā Ķīnā, turkmenistānā un līdzīgās valstīs. Šodien Baltkrievija ir tālu no demokrātiskās sabiedrības, ko vēlētos redzēt Rietumu valstis. Lukašenko režīmam ir pilnīga kontrole pār visu aspektiem, un tas ir sasniegts, izmantojot augstas līmeņa represijas un Krievijas atbalstu.
Pēdējo piecus gadus raksturojusi strauja represiju līmeņa pieauguma tendence, drošības dienestu lomu pastiprināšana, pilnīga netoleranse pret jebkādiem protesta izpausmēm sistēmas ietvaros un aktīva “attīrīšana” no nevēlamiem elementiem, kas notiek pat zemākajos pārvaldes līmeņos.
Protesti pret Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu 2020. gadā. Uzraksts vēsta “Tavi 80% ir uzzīmēti ar asinīm”
Foto: EPA
Baltkrievija: Krievijas ietekmes pastiprināšanās un Lukašenko režīma nākotne
Baltkrievija ir kļuvusi par vienu no galvenajām nodarbības platformām Krievijas karaspēka darbībām Ukrainā. Šī ciešā sadarbība ne tikai palīdz Krievijas karaspēkam, bet ir iegājusi
arī dziļi Baltkrievijas iekšpolitiku, iespiežot Lukašenko režīmu.
Krievija, kas jau sen ir ietekmīga spēlētāja Baltkrievijā, ir izaudzinājusi savu ietekmi līdz pat Baltkrievijas ekonomikas pamatiem.
“Režīma stabilitāte ir pilnībā atkarīga no tā spējas uzturēt drošības dienestus “pabarotus” un mobilizētus, lai apspiestu jebkādas potenciālās sacelšanās. Tas arī rada lielāko atkarību no Krievijas,” - komentē analītiķis Šraibmans.
Šis atkarīgs no finansiālā,ekonomiskā un politiskā atbalsta,ko Krievija sniedz Lukašenko režīmam. krievija ir atbalstījusi Baltkrieviju protestu apspiešanā 2020.gadā un turpina sniegt finansiālu un militāru atbalstu, kas ļauj Lukašenko saglabāt savu varu.
Taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis drusku neatgriezeniskas izmaiņas. Krievija ir izmantojusi Baltkrievijas teritoriju, lai uzsāktu savu karagājienu, un Baltkrievijas armija ir nodarbojusies ar atbalsta misiju Krievijas karaspēkam Ukrainai. Šādam attīstības virzienam Baltkrievijas režīmam ir grūti pretoties.
Lukašenko režīms, kas jau sen ir īstais patiesākais Krievijas sabiedroto valsts līderis, ir tagad kļuvis par kritisku dalībnieku Krievijas karā pret Ukrainu.
Baltkrievija ir kļuvusi par importēto militāro tehnoloģiju un aprīkojuma no Krievijas saņēmējs, un Krievija ir kļuvusi par Baltkrievijas ekonomikas vienu no galvenajiem atbalsta avotiem.
Paradoksāli, lai saglabātu savu varu, Lukašenko ir spiests padziļināt savas saites ar Krieviju, no viņa pēc karā pogāzes nākotni Baltkrievija kļūst vien lētāka un vien lētāka.
Lukašenko uzlabo kontrolu: “Vēlēšanās” bez opozīcijas
Aleksandrs Lukašenko, kas kopš 1994. gada vadīs Baltkrieviju, šodien vēlēšanās piedalīsies jau savu septianto reižu. Baltkrievijas režīms ir pārliecināts,ka šogadē būs viennozīmīgs triumfs,un izveidojot apstākļus,kur katrs reāls demokrātiskais pretinieks izslēgts no sacensības.
Kā vēstīts, režīma apstākļos “vēlēšanās” neticis paradigmas maiņu.
“Mācoties no 2020. gada pieredzes, šoreiz “vēlēšanās” pirmo reizi nepiedalīsies neviens reāls demokrātiskās opozīcijas kandidāts, tā vietā sāncensību Lukašenko sastādīs vien režīma kontrolētas marionetes,” – teica avoti, kas runā par situāciju Baltkrievijas iekšpolitikā.
Neatkarīgie mediji, politiskās partijas un pilsoniskās organizācijas, kuras iepriekšējos gados aktīvi iesaistījās vēlēšanu procesā, tagad ir pilnībā likvidētas. Visas balsis, iespējams, būs Lukašenko labā. Budaunā kontrolieru pirmsvēlēšanu ironiķes.
Baltkrievijas režīms ir izslēdzis arī visus vēlēšanu novērotājus, tostarp Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijas (OSCE) misiju. Šī lēmums ir vēl viens rādītājs,ka šīs vēlēšanas netiks atzītas par demokrātiskajām starptautiski.
baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kas paredzētas īnā laikā, ir ieskauta neskaidrībām un apšaubāmu situāciju. Vēlēšanu atmosfēra ir pilna ar apšaubāmu legitimītu un apmēram attiecīgais mērķis ir saglabāt autoritāres varu. Bezstarpēju vēlēšanu ekspertu pieeju likvidē tiešām nav – Baltkrievijas Ārlietu ministrija nozīmēja kā vēlēšanu novērotājiem pārstāvjus no valstīm, kas nosaukumi hercīti pie Lukašenko režīma, ieskaitot Krieviju, Kazahstānu, Kirgizstānu un Turkmenistānu. Atsevišķi vēlēšanu novērotāji nosaka, ka šī kampaņa jau iezīmējas ar likumu pārkāpumiem un režīms ir nodrošinājis visus nepieciešamos apstākļus, lai falsificētu rezultātus.
Baltkrievijas demokrātiskie spēki savukārt ir kopīgi paziņojuši par stratēģiju attiecībā uz šo vēlēšanu. Viņi to dēvē par “ne-vēlēšanām” un aicina pilsoņus ne tikai izvairīties no dalības, bet, ja nav citas izvēles, balsot pret visiem kandidātiem.
Šī situācija ir īpaši novecojusi,ņemot vērā Baltkrievijas režīma represiju līmeni,kas sasniegusi neslý}manāmu augstumu. Tādēļ,iespējamība,ka notiks plaša mēroga protesta aktivitātes,kādas bija redzamas 2020. gadā, ir praktiski izslēgta.
Protams, vienīgas individuālas protesta izpausmes nevar garantēt izslēgtu, bet tās praktiski neietekmēs vēlēšanu norisi.
Šī situācija rada jautājumu par iespējamām pārmaiņām Baltkrievijā. Lai arī maz ticams, ka šīs vēlēšanas varētuThus, it remains to be seen if or when meaningful change will come to Belarus.
Baltkrievijas Iekšpolitika: Optimisma Trūkums un Lukašenko Režīma Liktenis
Baltkrievijas politiskais klimats aktuāliem apstākļiem rada maz vietas optimismam. 2020. gada prezidenta vēlēšanas un plašie protesta kustības, kas sekoja tām, ir atstājušas neizdzēšamu iespaidu uz Lukašenko režīmu.Protesta kustība, kas sasniedza savu kulmināciju 2020. gada augustā, tika ar spēku apspiesta, un pašlaik tādu rīkošanu uzskatāma par praktiski neiespējamu.
Masu protesti Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā 2020. gada augustā. Lukašenko režīms ar spēku apspieda šādus protestus, un pašlaik tādu rīkošana vairs nav iespējama
Foto: AP, Dmitri Lovetsky
Vai Lukašenko varētu pieļaut kādu veidu “skrūvju atlaišanu” nākamajā prezidenta termiņā?
Analītiķi uzskata, ka iespējama minimāla neaktīvāka represīvā aparāta darbība. Tajā pašā laikā, kopējais sabiedrības kontroles līmenis saglabāsies esošajos apmēros. Vienkārši sakot, Lukašenko režīms neplāno atkāpties no stingras kontrolēties sabiedrība.
Ja iepriekš Minskā vēl pieļāva iespēju flirtēt ar noteiktiem, vismaz kosmētiskiem liberalizācijas strāvojumiem, tad pēdējo vēlēšanu notikumi tam ir pielikuši treknu punktu.
Lukašenko režīma liktenis būs atkarīgs arī no Ukrainas kara iznākuma.
Amidst the ongoing geopolitical turmoil, a significant shift has occurred in Belarus. Over 200 political prisoners have been unexpectedly released, marking a move that has sparked both intrigue and cautious optimism. While some analysts interpret this action as a populist gesture by President lukashenko ahead of upcoming elections, others believe it signifies a calculated attempt to mend fences with the West.
Could this be a genuine indication of remorse, or is it simply a strategic play to balance relations with Russia and appease Western pressures? The belarusian leader’s decision to release prisoners comes amidst heightened tensions with the West, and some experts argue it demonstrates a willingness to engage in dialogue, potentially seeking to mitigate the growing influence of Moscow.
However, it’s crucial to recognise that this gesture, however symbolic, dose not equate to a basic change in the Belarusian regime’s stance. Key opposition leaders like Viktors Babarika, Sjarhejs Cihanouskis, and Marija Koļesņikova remain imprisoned, with little hope of imminent release. In fact, according to Viasna, a human rights center, the number of political prisoners in Belarus has surpassed 1200 since 2020.
the international community is watching closely, with many expressing skepticism about the long-term intentions behind this release.
As Belarusian opposition leader Sviatlana Tsikhanouskaya,who is currently living in exile,stated,”This is a step in the right direction,but it is not enough. We need the release of all political prisoners and a genuine commitment to democracy.”
The upcoming years will undoubtedly be pivotal for Belarus, with the course of the Russia-Ukraine war playing a significant role in shaping its trajectory. As Lukashenko navigates this complex landscape, the question remains: will he choose to embrace reform and reconciliation, or double down on authoritarianism and further isolate his nation on the global stage?
A Crossroads for Belarus: Power Succession and the Ukraine War
Belarus, a nation often overshadowed by its more powerful neighbor Russia, finds itself at a pivotal moment.The ongoing war in Ukraine has thrust the country into the international spotlight, forcing it to grapple with complex geopolitical realities and the uncertain future of its leadership.
President Alexander Lukashenko, who has ruled Belarus with an iron fist for nearly three decades, sees both opportunity and danger in the current situation.
“Nākamais laiks, it īpaši nākamā piecgade, – tā ir paaudzes maiņa,” he declared in his recent Orthodox Christmas address.
This declaration, while perhaps rhetorical, highlights the growing questions around Belarus’s future and the unavoidable succession of power. Lukashenko, now 70, has hinted at his declining health and the need for a new generation to take the reins. but the path forward remains murky, intricately tied to the outcome of the war in Ukraine and the evolving dynamics with Russia.
Lukashenko’s regime sees the conflict as a chance to regain international relevance by positioning itself as a mediator in potential peace talks. This could also solidify Belarus’s position as a valuable ally to Russia,bolstering its standing in the eyes of Moscow.
However,the war carries significant risks for Belarus. the country’s relationship with Russia,often characterized as one of co-dependency,now faces heightened scrutiny. Furthermore, the potential for Western sanctions and international condemnation looms large, jeopardizing Belarus’s already fragile economy and further isolating it from the global community.
The future of Belarus hinges on a delicate balancing act. Can Lukashenko navigate the treacherous waters of the war and secure his legacy? Or will the conflict ultimately lead to a power shift, ushering in a new era for the nation?
The world watches with baited breath, as the fate of Belarus hangs in the balance.
The Uncertain Succession in Belarus: A Political Tightrope Walk
Belarussian leader Alexander Lukashenko with his sons Viktor (left), Nikolai, and Dmitry, in 2022. Whispers circulate that Lukashenko yearns to transfer power to his youngest son, Nikolai, but at 20 years old, this plan remains unrealistic for now.
Photo: AP, Sergei Shelega
The question of succession in Belarus, a country firmly under the control of Alexander Lukashenko for over two decades, has become a topic of increasing speculation. Even with Lukashenko instituting legal changes in 2024, granting immunity to presidents after their term ends for actions taken in office, the way power transitions in authoritarian regimes remains a complex and unpredictable puzzle.
“There is no collective power in Belarus,” a statement reflecting the centralized and potentially fragile nature of the regime’s structure. This lack of a clear power-sharing mechanism raises questions about how power will ultimately be transferred, especially given Lukashenko’s demonstrable unwillingness to relinquish control.
Several hurdles stand in the way of a smooth transition, at least for the foreseeable future. One significant factor is Lukashenko’s current disposition. there’s no indication that he’s prepared to cede power, not even to someone within his inner circle. The nature of authoritarian regimes, with their concentration of power in a single individual, frequently enough leads to a power vacuum when that individual steps down.
The former leader can find themselves marginalized, despite any legal safeguards they might have, as the newly empowered individuals strive to consolidate their own authority. This volatile surroundings makes a peaceful and predictable transition of power in Belarus a daunting prospect.
A New Chapter, But Will it Bring change?
Baltkrievija stands at a crossroads as the 2025 presidential election looms. While there’s there’s no doubt whatsoever about the outcome in a nation where repression is rampant and the regime controls all aspects of political life, the question remains: what does the future hold for Belarusian politics?
“baltkrievijas vadonim Lukašenko šīs vēlēšanas ir svarīgas, jo tās ļauj apliecināt viņa izvēlētās politikas uzvaru,” asserts a political analyst, highlighting the significance of this election for Lukashenko. After five presidential terms marked by crackdowns, international isolation, and the suppression of democratic forces outside Belarus, this election offers Lukashenko, at least symbolically, the opportunity to mark a turning point in history.
However, several factors complicate the narrative. Despite a seemingly secure grip on power,the regime’s authoritarian nature raises concerns about its stability. A political analyst points out, “Turklāt Baltkrievijas režīms ir izteikti personālistisks un tajā nav kolektīvās varas, kas varētu sniegt lielākas garantijas režīma kontinuitātei un stabilitātei.” This emphasis on a singular, powerful figure creates a fragile system vulnerable to unforeseen circumstances.
Moreover, the outcome of Russia’s war in ukraine casts a long shadow over Belarus. “Maz ticams, ka Lukašenko apsvērs jebkādu varas nodošanu, kamēr nav acīmredzams atrisinājums Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, kam ir tieša saistība ar Krievijas un Baltkrievijas attiecībām,” suggests the analyst. Lukashenko, deeply intertwined with Putin’s regime, likely sees relinquishing power as highly unlikely until Russia’s ambitions in Ukraine are realized.
Even if external factors become conducive to a change in leadership, Lukashenko could indefinitely postpone handing over power, finding reasons to delay the transition provided that he remains willing and able to fulfill his duties.
Looking ahead, it remains unclear what the 2025 election will signify for Belarus. While Lukashenko might celebrate his victory, the future holds uncertain challenges.
How might the international response to the Belarusian regime’s actions influence the country’s future political trajectory?
The Uncertain Future of Belarus: an Interview with Political Analyst, Anna Petrova
The upcoming 2025 Presidential election in Belarus is drawing meaningful attention, raising questions about the future of the nation under long-standing President Alexander Lukashenko.
To gain insights into the political landscape in Belarus, we spoke with Anna Petrova, a political analyst specializing in Eastern European politics.
What are your thoughts on the upcoming election in Belarus and its potential impact on the country’s political trajectory?
“The upcoming election is undeniably significant for Lukashenko. It offers him the possibility to solidify his hold on power and reaffirm the chosen path for Belarus,” says Petrova. “Though, there are several factors that complicate the narrative surrounding this election. The Belarusian regime is highly centralized and lacks a collective power structure, wich often makes transitions of power unpredictable and potentially volatile.”
Can you elaborate on the challenges posed by this lack of collective power in the Belarusian political system?
“This concentration of power in one individual creates a fragile system prone to instability, especially in uncertain times,” Petrova explains. “Furthermore, tensions with the West and the ongoing war in Ukraine significantly impact the political landscape. Lukashenko’s close ties to Putin’s regime raise questions about his willingness to contemplate any power transfer while Russia continues its military campaign in Ukraine.”
What are the most pressing concerns surrounding the future of Belarus under Lukashenko’s continued leadership?
“The ongoing international isolation, the suppression of dissent, and the erosion of democratic institutions are significant concerns,” Petrova highlights.“The lack of freedom of speech and assembly raises questions about the long-term viability of this political system. Belarus needs to find a path towards greater openness and inclusivity to ensure a sustainable future for its people.”
Do you see any potential for change in the foreseeable future?
“The situation is complex and unpredictable,” Petrova concludes. “While the immediate future looks likely to see Lukashenko maintaining his control, the long-term prospects for Belarus will depend on various factors, including the trajectory of the war in Ukraine, the international response to the regime’s actions, and the emergence of a stronger civil society within Belarus itself.”
